AKTUALITĀTES – LATVIJAS UNIVERSITĀŠU ASOCIĀCIJA

Partijas pirms vēlēšanām sola palielināt finansējumu studijām un zinātnei, stiprināt jauno pētnieku ataudzi un attīstīt inovācijas

Nepieciešamība palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, studentu skaita pieaugums STEM (Science, Technology, Engineering, and Mathematics) jomās, nākotnē virzīšanās uz valsts finansētu augstāko izglītību, inovāciju ekosistēmas stiprināšana Latvijā un augstākās izglītības un zinātnes likumdošanas sakārtošana ir svarīgākie jautājumi, ko 25. maijā notikušajā Latvijas universitāšu rektoru un populārāko politisko partiju pārstāvju diskusijā «6 pret 6» politiķi solīja risināt 14. Saeimas laikā.

Uz tikšanos ar universitāšu vadību bija aicinātas pēc reitingu tabulām populārākās partijas. «Jauno Vienotību» (JV) pārstāvēja Arvils Ašeradens, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – Viktors Valainis, Nacionālo apvienību (NA) – Ieva Siliņa, «Saskaņu» – Edgars Kucins, «Attīstībai/Par!» – Juris Pūce un «Progresīvos» – Antoņina Ņenaševa. Universitāšu vadību pārstāvēja Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Lauksaimniecības universitātes kanclers Ziedonis Helvigs, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis un Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.

Augstākā izglītība

Valdošās koalīcijas partijas savus priekšlikumus prezentēja, jau konkrēti informējot par darba procesā esošajiem jautājumiem. «Jaunās vienotības» (JV) pārstāvis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ziņoja, ka «esam sarunu procesā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par to, kā trīs gadu laikā nonākt pie 4000 STEM spējīgiem studentiem», kā arī IZM atbalstot obligātā eksāmena ķīmijā, fizikā, bioloģijā vai dabaszinībās ieviešanu 2025./2026. mācību gadā. Kā citus prioritāri risināmus darbus A. Ašeradens minēja augstskolu daļēju konsolidāciju, akadēmiskās karjeras modeļa izstrādi un ieviešanu, kā arī finansējuma pieaugumu augstskolām vismaz 60% apmērā nākamo četru gadu laikā. Bez tam arī, viņaprāt, ir jāsakārto jautājums par reģionālajām augstskolām un jāpieņem vienotais Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likums.

Savukārt «Attīstībai/Par!» pārstāvis Juris Pūce izvirzīja domu, ka nākamajā Saeimas periodā «vajadzēs vairāk finansēt augstāko izglītību iepretim vispārējai izglītībai, kas tiek finansēta virs vidējā līmeņa OECD valstīs». Viņaprāt, nepieciešams vairāk budžeta vietu, īpaši STEM jomās, ne tikai vietējiem, bet arī ārzemju studentiem, kā arī jāparedz lielāks finansējums vienai studiju vietai, taču – orientējoties uz rezultātu un paralēli strādājot pie studentu atbalsta sistēmas, orientējoties īpaši uz maģistrantūrā studējošajiem. «Attīstībai/Par!» arī uzskata, ka izglītība palīdz risināt sociālo un reģionālo vienlīdzību, taču nepieciešama augstskolu resursu koncentrācija, «citādi izcilību nesasniegsim nekad».

Toties Nacionālās apvienības (NA) pārstāve un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietniece, kā arī Valsts prezidenta ārštata padomniece izglītības un zinātnes politikas jautājumos Ieva Siliņa uzsvēra, ka augstākās izglītības iestādes ir «savu līguma daļu turējušas, bet valsts patiesībā nav», jo studijām «klāt nav nācis ne centa», taču tajā pašā laikā reālās studenta izmaksas netiek segtas pilnībā, un tas ir «absurds, kas jāizbeidz absolūti». I. Siliņa uzskata, ka Latvijā vajadzētu virzīties uz valsts apmaksātu augstāko izglītību, tomēr viņa šaubās, ka tas varētu notikt tuvākajos gados, ņemot vērā, ka valsts patlaban nespēj pilnībā nosegt augstskolu izdevumus vienam studentam. Viņa arī uzskata, ka jāsakārto likumdošanas bāze un jāpieņem Zinātņu universitātes likums.

Opozīcijas partijas bija kritiskas par 13. Saeimas laikā paveikto. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viktors Valainis atgādināja, ka Saeimai šajā sasaukumā nav izdevies pieņemt vienotu augstākās izglītības un zinātnes likumu, tāpēc ZZS tā būtu prioritāte 14. Saeimā. Viņš uzskata, ka ir «pēdējais laiks» Latvijā ieviest bezmaksas izglītību, «lai mēs izturētu konkurenci, veidotu elastīgus mācību apstākļus un lai Latvijas universitātes būtu interesantas ārvalstu studentiem,» tāpēc arī šo jautājumu ZZS uzskata par prioritāri risināmu.

Arī «Saskaņa» par prioritāti izvirza valsts finansējuma paplašināšanu augstākajā izglītībā jomās, kur valstij trūkst speciālistu, kā arī nepieciešamību risināt pedagogu trūkuma jautājumu, pedagoģijas studentiem maksājot stipendijas un nodrošinot bezmaksas studijas, stāstīja Saeimas deputāts Edgars Kucins. Par vēl vienu prioritāti viņa partija uzskata augstākās izglītības iestāžu attīstību reģionos, īpaši Daugavpilī, saglabājot Daugavpils Universitātes statusu un izmantojot tās potenciālu. Tāpat «Saskaņa» uzskata, ka mācību iestādēs ir nepieciešams ieviest «modernu daudzvalodību», studiju procesu nodrošinot latviski, taču vienlaikus «plaši un elastīgi izmantojot gan Eiropas Savienības, gan nacionālo minoritāšu valodas.»

Savukārt patlaban Saeimā nepārstāvēto «Progresīvo» valdes līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa akcentēja, ka investēt STEM jomu apguvē nepieciešams jau pirmsskolā un pamatskolā, īpaši investējot pedagogu izglītībā, jo tikai tad var sagaidīt, ka vairāk jauniešu izvēlēsies studijas STEM jomā. Tāpat viņa uzskata, ka nepieciešams veicināt augstākās izglītības pieejamību, diferencējot stipendiju saņēmējus un studiju programmas pielāgojot darba tirgus prasībām, kā arī vairāk piesaistīt starptautiskus mācībspēkus.

Zinātne

Par finansējuma palielināšanu zinātnei un inovāciju ekosistēmas radīšanu vienprātība valda visās diskusijā pārstāvētajās partijās. «Mums ir jāsāk investēt zinātnē, lai mums būtu vairāk tehnoloģiju, vairāk uzņēmumu, vairāk naudas, lai mēs kā sabiedrība dzīvotu labāk,» uzskata I. Siliņa (NA), norādot, ka patlaban zinātne tiek finansēta pamatā no projektiem. Viņasprāt, ir jāmaina pašreizējā sistēma, kad zinātnes bāzes finansējums, kas ir tikai 20% no pētniecības organizāciju budžeta, tiek veidots tikai vienam gadam un augstskolas to saņem otrā ceturkšņa vidū. I. Siliņa uzskata, ka bāzes finansējumam jābūt vismaz 40% no pētniecības iestādes budžeta un tas ir jāplāno trīs gadiem. Tāpat viņa akcentē, ka jāveido inovāciju ekosistēma, kuras centrā būtu universitātes, kas ļautu uzņēmumiem savus izgudrojumus pārvērst produktos un iegūtu finansējumu ieguldītu turpmākajos pētījumos.

Līdzīgs redzējums arī NA koalīcijas partnerei «Attīstībai/Par!», kas uzskata, ka pētniecībai ir jāpalielina finansējums, taču tas ir vidēja termiņa, nevis tuvāko divu, trīs un četru gadu jautājums, partijas pozīciju klāstīja J. Pūce. Viņš arī akcentēja, ka daudz lielāka loma jāvelta inovācijām, motivējot uzņēmumus iesaistīties pētniecības un attīstības (research & development – R&D) procesā: «Mums tikai 340 uzņēmumu 2020. gadā savos pārskatos ir deklarējuši ieguldījumu R&D, ir jāsaprot, kas viņus var motivēt ieguldīt vairāk.» Tāpat, pēc J. Pūces domām, doktorantūras studijas iespējami plaši jāattīsta par valsts budžeta naudu, aptuveni 40–50% studentu piesaistot no ārvalstīm.

Savukārt premjera partija «Jaunā Vienotība» uzskata – Latvijā «nav citas izejas kā nākamajā politiskajā ciklā izveidot stratēģiju, lai vismaz divas zinātnes universitātes būtu [starptautisko reitingu] top 500, līdzīgi kā Tartu Universitāte jau ir top 300,» teica A. Ašeradens. Viņš uzskata – lai to sasniegtu, nepieciešams radīt jaunu, uz izcilību vērstu, akadēmiskās karjeras modeli, noteikt, stiprināt doktorantūru un meklēt jaunus pētniecības attīstības modeļus, kā arī attīstīt start-up vidi, lai veidotos zināšanu pārnese uz biznesu.

Arī opozīcijas partijām līdzīgs skatījums. ZZS domā, ka ir jāveicina «maksimāla augstskolu sasaiste ar uzņēmumiem» un, lai rastu finansējumu inovācijām, pie valdības jāveido inovāciju padome, kā tas bijis ZZS vadītās valdības laikā. Tāpat nepieciešams pētniecībā ieguldīt privātās investīcijas, kā tas, pēc V. Valaiņa vārdiem, ir Tartu universitātē. Savukārt «Saskaņa» uzskata, ka zinātnei ir jānodrošina finansējums 1% no iekšzemes kopprodukta, kā tas jau ir paredzēts Zinātniskās darbības likumā, kā arī jānodrošina uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstība.

Savukārt «Progresīvie» akcentēja pašreizējo izaicinājumu – neprognozējamību zinātnes finansējumā, kad īpaši jaunie zinātnieki ir atkarīgi no Eiropas Savienības projektiem. Tāpēc, kā uzsvēra A. Ņenaševa, ir jāpalielina valsts finansējums zinātnei – 1,5% no IKP ilgtermiņā, kā arī jāveicina uzņēmumu līdzekļu piesaiste pētniecībā, attīstot komercializāciju un nodrošinot iespēju pētniecības iestādēm brīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai peļņu ieguldītu zinātnisko institūciju attīstībā.

Diskusiju rīkoja Latvijas Universitāšu asociācija, un tās mērķis – iepazīstināt politiķus ar augstākās izglītības aktuālākajām problēmām, kas būtu jārisina nākamajai Saeimai, kā arī uzklausīt partiju redzējumu par konkrētajiem jautājumiem, lai palīdzētu tām veidot kvalitatīvu programmatisko piedāvājumu priekšvēlēšanu programmās.

PAZIŅOJUMS MEDIJIEM

Notiks universitāšu rektoru un politiķu priekšvēlēšanu diskusija par augstāko izglītību un zinātni

2022. gada 11. maijā – Pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, akcentējot aktuālos augstākās izglītības un zinātnes jautājumus, norisināsies sešu Latvijas universitāšu rektoru un sešu populārāko politisko partiju pārstāvju diskusija «6 pret 6». Tā notiks trešdien, 25. maijā, plkst. 15.00 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6. Diskusiju organizē Latvijas Universitāšu asociācija.

Diskusija, pirms vēlēšanām pie viena galda tiekoties visu Latvijas universitāšu vadībai un populārāko politisko partiju līderiem, tiek rīkota, lai iepazīstinātu politiķus ar augstākās izglītības aktuālākajām problēmām, kas būtu jārisina nākamajai Saeimai, kā arī lai uzklausītu partiju redzējumu par konkrētajiem jautājumiem un palīdzētu tām veidot kvalitatīvu programmatisko piedāvājumu izglītības un zinātnes jomā, jo partijas vēl var saturiski papildināt savas priekšvēlēšanu programmas.

Diskusijas sadaļā par augstāko izglītību LUA iecerējusi aktualizēt jautājumu par STEM (Science, Technology, Engineering, and Mathematics) un dabaszinātņu studentu skaita atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Tāpat tiks apspriests, vai studiju vietas bāzes finansējums atbilst reālajai situācijai, kā arī universitātes no politiķiem gaidīs atbildes par augstākajai izglītībai un zinātnei svarīgu likumu – Zinātnes universitāšu likuma un Augstskolu un zinātniskās darbības likuma – iespējamo virzību.

Savukārt zinātnes sadaļā universitāšu vadība aicinās politiķus atbildēt uz jautājumiem par finansējumu pētniecībai un attīstībai, jo tā apjoms un ekosistēma veicina inovāciju un jaunuzņēmumu radīšanu, kas, savukārt, ir pamatā tautsaimniecības attīstībai. Iecerēts arī apspriest jautājumu par atbalstu jaunajiem zinātniekiem, lai veicinātu viņu piesaisti zinātniskajām institūcijām.

Šie temati ir izvēlēti, jo Latvijā ir aktuāls jautājums par augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju starptautiskajā mērogā, kā arī par ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā.

Diskusijā piedalīsies RTU rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, Latvijas Lauksaimniecības universitātes kanclers Ziedonis Helvigs, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis un Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.

Uz tikšanos ar universitāšu vadību aicinātas pēc reitingu tabulām populārākās partijas – «Jaunā Vienotība» (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA), «Saskaņa», «Attīstībai/Par!» un «Progresīvie».

Uz diskusiju klātienē aicināts ikviens interesents, pirms tam aizpildot reģistrācijas anketu – ej.uz/6pret6

Diskusijas tiešraide paredzēta arī RTU mājaslapā un RTU Facebook lapā.

Šī nebūs pirmā politiķu un universitāšu vadības priekšvēlēšanu diskusija. Pirmā notika 2018. gadā, pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Papildu informācija:
Artūrs Zeps,
LUA izpilddirektors,
RTU attīstības prorektors
Arturs.Zeps@rtu.lv

PAZIŅOJUMS MEDIJIEM

Latvijas Universitāšu apvienību turpmāk vadīs RSU rektors Aigars Pētersons

2019. gada 27. jūnijā – Vadības maiņa notikusi Latvijas Universitāšu asociācijā (LUA) – turpmākos divus gadus to vadīs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors akadēmiķis Aigars Pētersons. Viņš LUA priekšsēdētāja amatā nomainīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru akadēmiķi Leonīdu Ribicki.

LUA vadības maiņa notikusi atbilstoši statūtiem, kas paredz, ka asociācijas priekšsēdētājs mainās ik pēc diviem gadiem. Līdz ar to A. Pētersona pilnvaru termiņš LUA priekšsēdētāja amatā būs līdz 2021. gada jūnijam.

Par LUA priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta Daugavpils Universitātes (DU) rektore profesore Irēna Kokina, savukārt LUA izpilddirektora pienākumus turpinās pildīt RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps.

LUA izveidota 2009. gadā, lai koordinētu Latvijas universitāšu sadarbību svarīgu jautājumu risināšanā, tā veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību un nostiprinot universitāšu līmeņa izglītību Latvijā.

LUA apvienojušās visas sešas Latvijas universitātes – Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

Papildu informācija:
Artūrs Zeps,
LUA izpilddirektors, RTU attīstības prorektors
Tālr.: 26566442
E-pasts: Arturs.Zeps@rtu.lv

Augstākās izglītības reformas — vienīgais ceļš uz gudru valsti

Latvijas Universitāšu asociācija aicina jauno Saeimu un valdību augstāko izglītību un zinātni beidzot pasludināt par prioritāti, jo pretējā gadījumā mēs riskējam ar savu jauniešu un valsts nākotni

Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības prorektors un Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) izpilddirektors

Kad politiķi runā par augstāko izglītību un zinātni, neviens no viņiem nenoliedz, ka gudri jaunieši un inovatīvi, pašu radīti, produkti ir Latvijas panākumu atslēga gan starptautiskajā konkurencē, gan valsts tautsaimniecības attīstībā un cilvēku labklājības pieaugumā. Un tomēr līdz šim vēl neviena valdība augstāko izglītību un zinātni nav izvirzījusi par galveno prioritāti, tāpēc likumsakarīgi, ka šajās jomās kavējas gan tik nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, gan papildu finansiālais atbalsts.

Nesen notikušās vēlēšanas mums nes gan jaunu Saeimas sastāvu, gan – agrāk vai vēlāk – arī jaunu valdību. Uz politiskās skatuves ir parādījušās jaunas partijas, kuras, cik noprotams no to publiskajām aktivitātēm, ir apņēmības pilnas veikt dažādas pārmaiņas. Tad kāpēc gan lai tās neskartu arī augstāko izglītību un zinātni? Pirms vēlēšanām analizējot politisko partiju programmas, Latvijas Universitāšu asociācija (LUA) pārliecinājās, ka, salīdzinot ar partiju piedāvājumu pirms 12. Saeimas vēlēšanām, augstākās izglītības jautājums pirms šīm vēlēšanām bija pieminēts biežāk un izvērsts plašāk. Tas nozīmē, ka pamazām partijās pieaug izpratne, ka bez efektīvas augstākās izglītības nav iespējams nodrošināt strauju tautsaimniecības un valsts kopējo attīstību.

LUA ir apvienojušās visas sešas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Daugavpils Universitāte (DU), un asociācija ir identificējusi vairākus augstākās izglītības un zinātnes problēmjautājumus, kas noteikti būs jārisina 13. Saeimai un jaunajam Ministru kabinetam. Tos LUA labprāt piedāvātu arī jaunajai valdībai, kā nevalstiskais partneris piedaloties deklarācijas un rīcības plāna veidošanā.

Sīki ielāpi bez kopainas redzējuma

Kā tad bijis līdz šim? Nekā iepriecinoša. Pirms desmit gadiem, sākoties ekonomiskajai krīzei, universitātēm finansējumu samazināja par 40-50%, un, ja valsts kopumā pēc krīzes ir pamazām atkopusies, tad Latvijas universitātes vēl joprojām izjūt dižķibeles sekas, jo pirmskrīzes laika finansējums mums joprojām nav atjaunots un pieaugums ir bijis vien par pāris procentiem, kas tad arī ir tiešs pierādījums, ka nevienai no pēdējās desmitgades valdībām izglītība un zinātne nav bijusi prioritāšu saraksta augšgalā.

Tiesa, ir bijuši atsevišķi uzlabojumi – ir ieviests tā dēvētais trīs pīlāru modelis, kurā trešā pīlāra finansējums, kas iegūts no Eiropas Savienības (ES) fondiem, ir domāts augstskolu attīstībai un inovāciju īstenošanai un pilnveidei. Pozitīvi, ka šī trešā pīlāra finansējumu augstskolas var izmantot infrastruktūras attīstībai, studiju programmu uzlabojumiem, inovācijām, kā arī jauniešu start-up jeb jaunuzņēmumu veidošanai, tomēr neatbildēts ir jautājums, kas notiks pēc 2020. gada, kad beigsies ES nauda? Ja šai finansiālajai problēmai netiks rasts risinājums, tad augstskolas vairs ar pilnu jaudu nevarēs realizēt šīs aktivitātes naudas trūkuma dēļ.

Kopumā vērtējot, nākas secināt, ka ir veikti atsevišķi nelieli uzlabojumi un mēģināts sistēmas caurumus lāpīt ar ES naudu, tomēr kopainas redzējuma par augstākās izglītības un zinātnes politiku ne iepriekšējiem Saeimas sastāviem, ne valdībām nav bijis, un līdz ar to arī nav bijis skatījuma par minēto jomu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām un vajadzībām.

Sadarbība un resursu ietaupījums

Viens no būtiskiem risināmajiem jautājumiem ir augstskolu koncentrācija un ciešāka sadarbība, tā ietaupot gan studiju un zinātniskā procesa, gan cilvēkresursu, gan infrastruktūras izmaksas.

Universitātes Latvijā tiek veidotas par studiju, zinātnes un inovāciju centriem, taču mūsdienās situācija augstākajā izglītībā un zinātnē liek augstskolām arvien vairāk sadarboties un ieguldīt savus spēkus un resursus kopējās studiju programmās, zinātniskajos projektos, infrastruktūras apsaimniekošanā un pārvaldībā. Pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) līdzšinējā valdība solīja, ka līdz 2020. gadam netiks uzsākta augstskolu konsolidācija, tomēr šai valdībai būs jāķeras klāt augstskolu reformai un jārod risinājumi, kā augstākās izglītības iestādēm vienā vai otrā formātā, apvienojot spēkus, strādāt nākotnē.

Priekšvēlēšanu solījumos tika piedāvāts visas augstskolas apvienot vienā universitātē, tomēr šāds risinājums nav uzskatāms par efektīvu, kamēr netiek pārskatīta esošā augstākās izglītības iestāžu skaita lietderība. Koncentrācija nenozīmē augstskolu automātisku apvienošanu, bet gan tādas sistēmas izveidošanu, lai tās cita ar citu veidotu ciešāku sadarbību, tā koncentrējot resursus kopējiem projektiem, jo no pieredzes ir redzams, ka Latvijā nav ne tik daudz finanšu, ne cilvēku resursu, lai atļautos tos izkaisīt dažādās augstskolās.

No augstskolu sadarbības ir tieši atkarīga arī to kapacitātes stiprināšana. Jau tagad redzam, ka gan Rīgā, gan reģionos tieši universitātes ir tās, kas Latvijas augstāko izglītību un zinātni padara starptautiski konkurētspējīgu. Starptautiskie reitingi apliecina, ka konkurētspējīgus rezultātus iespējams sasniegt tikai ar reāliem ieguvumiem no studiju procesa un zinātniskās darbības, piemēram, ar citējamību, zinātnisko publikāciju skaitu un citiem rezultatīvajiem rādītājiem. Tāpēc tieši universitātes var palīdzēt paaugstināt arī citu augstskolu kapacitāti.

Naudas tērēšana — efektīvi un lietderīgi

Noteikti ir jādomā, kas notiks pēc 2020. gada, kad beigsies ES fondu nauda, tāpēc ir jāparedz lielāks finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei ne tikai tiešajai darbībai, bet arī attīstībai, ko patlaban sedz Eiropas nauda. Tomēr finansējuma apjoms un tā palielinājums ir tieši atkarīgs no sistēmas reorganizācijas, jo bez pārkārtojumiem nebūs iespējams nodrošināt ieguldītās naudas efektīvāku un lietderīgu izmantošanu. Šobrīd no augstskolām un sociālajiem partneriem ir dzirdami dažādi uzstādījumi, kas būtu jārisina augstākās izglītības un zinātnes sistēmas reformas ietvaros, — gan jautājums par augstskolu konsolidāciju, par to pārvaldību, par finansējuma palielināšanu un vidējās izglītības saskaņošanu ar augstākās izglītības prasībām un valsts attīstības tendencēm. Tomēr svarīgi ir nevis izraut tikai vienu atsevišķu jautājumu no darāmo darbu saraksta, bet skatīties tos visus plašākā kontekstā.

Vēl viena svarīga lieta, kas ir būtisks dienas kārtības uzdevums, ir zinātnes un inovāciju sistēmas pilnveide, radot ilgtermiņā darboties spējīgu un visaptverošu ekosistēmu, kas sniedz atbalsta mehānismus radošu cilvēku attīstībai, jaunu produktu izstrādei un augsti tehnoloģisku uzņēmumu radīšanai. Ir jāveido Inovāciju fonds, kur vienkopus koncentrētos gan finansējums, gan būtu vienots redzējums par inovācijas sistēmu un tās attīstību. Taču arī šajā gadījumā jautājums ir gan par esošo resursu koncentrāciju, gan finansējuma nodrošināšanu šī uzdevuma īstenošanai pēc esošā ES fondu perioda beigām.

Ieguldījums skolās un bezmaksas augstākā izglītība

Būtisks nākamajos četros gados būs arī jautājums par augstākās izglītības salāgošanu ar tautsaimniecības vajadzībām, kas jau šobrīd ir redzams un kļūs vēl akūtāks saistībā ar inženierzinātņu, dabaszinātņu, veselības un lauksaimniecības speciālistu trūkumu darba tirgū. Lai to mazinātu, būs jārisina jautājums, kā jau skolās ieinteresēt bērnus eksaktajās un dabaszinātnēs un kā vidusskolā sniegt viņiem pilnvērtīgas matemātikas, fizikas, ķīmijas zināšanas, lai viņi tālāk varētu studēt eksaktās, dabaszinātnes, medicīnu un inženierzinātnes. Aizejošā valdība ir uzsākusi izglītības satura reformu, un ir nepieciešams to turpināt, jo bez izglītotiem cilvēkiem un zinātnē balstītām inovācijām valstī nav iespējama konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstība.

Viens no variantiem, kā veidot lielāku zināšanu ekonomikas kapacitāti, ir bezmaksas augstākā izglītība, tomēr ar atrunu par studiju vietu sadalījumu atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām, lai nepastiprinātos pašreizējā tendence, ka darba tirgū ir humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu pārpalikums, bet trūkst tautsaimniecībai tik vajadzīgo inženierzinātņu, eksakto un dabaszinātņu speciālistu.

Jauno Saeimu un tās apstiprināto valdību sagaida lieli izaicinājumi daudzās sabiedrības eksistencei svarīgās jomās. Taču būtu labi, ja tautas priekšstāvji un ministri saprastu, ka visa pamatā ir laba izglītība, jo bez tās nebūs uzlabojumu ne veselībā, ne ekonomikā un tautsaimniecībā, ne lauksaimniecībā, ne citās jomās. Tāpēc LUA aicina jauno Saeimu un valdību augstāko izglītību un zinātni beidzot pasludināt par galveno prioritāti un attiecīgi risināt minētās aktuālās problēmas, jo pretējā gadījumā mēs riskējam ar savu jauniešu un valsts nākotni.

Animācija par augstākās izglītības situāciju Latvijā

Partiju-programmu-analize-par-augstakas-izglitibas-jautajumiem-2018_fb

PAZIŅOJUMS MEDIJIEM

LUA: partijām nav pietiekamas izpratnes par augstākās izglītības nozīmi valsts tautsaimniecības attīstībā

2018.gada 27.septembrī – Latvijas Universitāšu asociācija (LUA), izvērtējot uz 13. Saeimu kandidējošo partiju programmas, secina, ka partijām aizvien nav pietiekamas izpratnes par augstākās izglītības nozīmi valsts tautsaimniecībā.

Salīdzinot ar partiju piedāvājumu pirms 12. Saeimas vēlēšanām, augstākās izglītības jautājums pirms šīm vēlēšanām politisko partiju programmās ir pieminēts biežāk un izvērsts plašāk. Tas nozīmē, ka pamazām partijās pieaug izpratne, ka bez efektīvas augstākās izglītības sistēmas nav iespējams nodrošināt strauju tautsaimniecības un valsts kopējo attīstību.

«Bez izglītotiem cilvēkiem un zinātnē balstītām inovācijām valstī nav iespējama konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstība. Ja nākamajos četros gados netiks veikta augstākās izglītības un zinātnes sistēmas un atbilstoša apmēra finanšu resursu nodrošināšana, tad Latvijas attīstības tempi salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, un citām Eiropas Savienības valstīm būtiski kritīsies, nesasniedzot vēlamo iedzīvotāju labklājības līmeni,» uzsver LUA izpilddirektors Artūrs Zeps.

Tomēr kopumā tikai trīs partijas – Jaunā Vienotība, ZZS un «Attīstībai/Par!» – izglītības jautājumu ir izvirzījušas par prioritāti, izstrādājot augstākās izglītības politikas attīstības redzējumu. Savukārt viena partija – Latvijas Krievu savienība – augstāko izglītību savā programmā nav pieminējusi nemaz.

Vairāku partiju solījumi attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni ir ļoti kritiski vērtējami. Piemēram, valsts budžeta palielināšana līdz 1,5–2% no IKP nav uzskatāma par tuvākajos gados reāli izpildāmu solījumu, ja vien augstākā izglītība tiešām beidzot netiek noteikta kā valsts prioritāte. Tāpat diskutabla ir ideja par jaunas IKT augstskolas izveidi, jo, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, Latvijā jau šobrīd ir pārāk daudz augstākās izglītības iestāžu. Arī piedāvājums apvienot visas augstskolas vienā universitātē nav uzskatāms par efektīvu risinājumu augstākās izglītības sistēmas sakārtošanai, kamēr netiek pārskatīta esošā augstākās izglītības iestāžu skaita lietderība.

LUA aicina iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās un balsot par tālredzīgu, mūsdienīgu un pragmatisku politiku, kurā kā viens no svarīgākajiem jautājumiem tiek izvirzīta augstākā izglītība un zinātne, jo tas ir vienīgais ceļš uz labklājīgu un gudru valsti, uzsver A. Zeps.

Papildu informācija:
Artūrs Zeps,
LUA izpilddirektors,
Tālr.: 26566442
E-pasts: Arturs.Zeps@rtu.lv

Partiju programmu analize par augstakas izglitibas jautajumiem 201... (1)

Partiju programmu analīze par augstāko izglītību